Siltākā māja visā Baltijā

Teksts Evija Puķe-Jansone
Foto Matīss Markovskis

Kā tikt pie siltuma un mājīguma
Pirms trim gadiem Harijs Tučs no Pļavnieku dzīvokļa pārcēlās uz 150 m² lielu māju Garkalnē, kurā ienākot, omulība pārņem no galvas līdz papēžiem un laiks apstājas.  Tagad viņš apgalvo, ka dzīvo siltākajā mājā Baltijā.

Saimnieks māju projektējis pats, jo strādā būvniecības nozarē, kur iegūtas pietiekami daudz specifiskas zināšanas, bet projektu uz papīra uzlicis kaimiņš – arhitekts Andris Vītols. Māja uzmanību piesaista jau no attāluma, jo apkārt tai ierīkots netipisks, bet vizuāli pievilcīgs žogs no horizontāli izvietotiem un ap balsta stabiem izliektiem dēļiem. Šo principu (tāpat kā daudzus citus) Harijs noskatījis Brīvdabas muzejā, kurā uzskatāmi redzams, ka žogus primāri cēla, lai sētā nenāktu meža zvēri. Un vēl saimniekam piemīt nestandarta radoša domāšana, kas likta lietā, veidojot savdabīgu interjera dizainu. Tā, piemēram, ar Kanādas ciedra lubiņām apdarinātas vannas istabas sienas, bet tās grīda – ar terases dēlīšiem, galdauti kalpo aizkaru vietā, bet sienu dekoratīvajā apdarē izmantotas raupjas un atklātas fibrolīta plāksnes (cements + garas ēveļskaidas).

H, H, H un vēlreiz H
Personvārdi ģimenē visiem sākas ne tikai ar vienu burtu, bet arī skan visai neparasti. Vecāko dēlu sauc Hardijs (17), jaunākais ir Harvijs (7), bet sievai vārds ir Husūne. Kad Harijs paskaidro, ka sieva nav latviete, neparastais vārds vairs īpaši neizbrīna. Vispār jau Harijam un Husūnei ir atšķirīga gaume, jo īpaši interjera dizaina jautājumos, tāpēc vienoties par mājas iekārtojumu nav bijis viegli. “Sievai vairāk patīk mūsdienīgas lietas, bet man tuvāks ir lauku stils ar agrāko laiku lietām. Vienojāmies, ka manā pārziņā būs pirmais stāvs, bet sieva varēs izpausties otrajā,” skaidro Harijs, vien piebilstot, ka sievas rokraksts tomēr redzams arī pirmajā stāvā – melnbalta lampa un mīksts antīka stila atzveltnes krēsls. 
Pirmā stāva interjerā dominē koks, kas piešķir tik patīkamo mājīgumu un siltumu. “Viss sākās ar pirmā stāva tualeti,” paskaidro Harijs un paver nelielās telpas durvis ar dēļu sienām un grīdu. Kā šķūnītī! Saimniekam izdevās veiksmīgi atrast labu meistaru, galdnieku Andi Jurjānu, kurš veiksmīgi realizēja drosmīgās idejas. Īpaši Harijs slavē grīdu virtuves un ieejas daļā. Tā līdzinās īstam mākslas darbam, un meistars krietni vien papūlējies, lai piemeklētu un saskaņotu dažādu garumu egles koka dēļus, bet pēc tam tos rūpīgi noslīpētu. Meistara roku darbs ir arī virtuves iekārta, durvis, palodzes un logi.

Siltuma padomi 
•Laba krāsns. Īsts ieguldījums un apbrīnas vērta ir Somijā ražota ziepjakmens krāsns, kas vienīgā mājā nodrošina siltumu. Saimnieks krāsni nebeidz slavēt teju visu ciemošanās laiku: “Tai ir līdzīgs siltuma starojums kā cilvēkam. Krāsns visu siltuma enerģiju uzkrāj sevī, bet pēc tam vienmērīgi izplata. Ziemā reizi dienā izkurinu vienu divus klēpjus malkas, bet siltumu tā turpina izstarot pat līdz trīsdesmit sešām stundām. Varu kurināt kaut vai bez apstājas, bet gaiss ne mirkli nekļūs nepanesams. Kamīni, piemēram, gaisu sadedzina, tāpēc tas kļūst sauss un telpā vairs nav iespējams justies komfortabli.”

Vairāk padomus meklējiet žurnāla 25.janvāra numurā!